It was a hot and humid evening in Kuala Lumpur. Our friend Darren is a good driver and I am glad because the traffic here gets bad. I don’t mind sitting in a passenger seat though when it gives more time for good conversations. And in Malaysia there is lots to talk about. People, the city, music, art, faith, history, current affairs… Darren is a good source for all these topics.

We were driving to a show featuring local bands. Seriously, there is so much musical talent in Malaysia! And the venue was really cool. “Merdekarya” is a combination of words for ‘independence’ and ‘art’. It prides itself for being a place of free expression and creativity and providing platform and support for local poetry, music and storytelling…

One advertisement that stuck in my head from years of watching CNN International news is “Malaysia Truly Asia”. It emphasized the natural beauty and the cultural, ethnic and racial diversity and it had a very catchy tune. I guess this ad worked… at least for me. No doubt it is one of the most diverse places and also this tropical land is one of 17 Megadiverse countries on earth, estimated to have 20% of the world’s animal species.  Most of the country is covered by tropical rain forests.

Malay, Chinese, Indigenous, Indian. I am glad that for my friends, English is a common language. Otherwise I would be lost. Still, I do get lost when they switch to Manglish, a mix of English, Malay, Hokkien, Mandarin, Cantonese, Tamil… wow , they can talk fast! It is like listening on “fast forward”.

Our friend Darren used to teach English to foreign students in Kuala Lumpur. It gave him another deeper insight into cross-cultural living. Especially interesting for me were his observations about young people from the former Soviet republics like Russia, Tajikistan, etc. Most come from wealthy families and many are not as interested in their studies as they are interested in having a good time. Also, Darren had become aware of different prejudices and conflicts between these groups. For example, the prejudice toward people from Central Asian countries. For those of us who grew up in the USSR, all the derogatory terms are so familiar. And here they made it all the way to Malaysia.

I am aware that even in such a beautiful country like Malaysia not everything is ‘paradise’ and the rich cultural social tapestry has its reverse side. The advertisement of Malaysia Truly Asia leaves out these kind of things. There is a history of tensions and from time to time it comes to violence, aimed at ethnic or religious communities. I am no expert on Malaysian history or all the current causes for these fractures, but I do know that there are fault-lines in all our societies.

At the show I was listening to an amazing young band from the south of Malaysia, accordingly named “South and The Lowlands”. Music is a very powerful tool in peace building and reconciliation.  One of their songs “Sculptures” (lyrics by Daniel T.) has a beautiful message and a story to tell that is very relevant to all our lives…

“Many faces and places… Many hopes and dreams shattered                                                              Many hurts and bruises… Many roads and paths taken

Different colours, covered by the same blood… Different shades, but after one heart

Sons and daughters… Kings and queens of love                                                                                      More than sculptures… Crafted by God

Shine bright tonight… One heart… One soul… One mind ”

Malaysia has words, songs and stories to tell the world. I am blessed by friends like Darren and Daniel  and others who are passionate about challenging our prejudices. They use their talents while inspired by faith in God who rains Love, Truth and Forgiveness on everyone – good and bad.

A must-visit venue in Kuala Lumpur

Latviski:

Kualalumpūrā ir karsts un sutīgs vakars. Mūsu draugs Darens ir labs šoferis, un es to novērtēju, jo te mēdz būt pamatīgi satiksmes sastrēgumi. Turklāt man nav iebildumu būt pasažierim, ja ir daudz laika labām sarunām. Malaizijā ir ko pārrunāt – cilvēki, pilsēta, mūzika, māksla, reliģija, vēsture, jaunākie notikumi… Darens labprāt runā par visām šīm tēmām.

Mēs braucam uz koncertu, kur muzicēs vietējās jaunās grupas. Goda vārds, te ir tik daudz labas mūzikas! Un pats mūzikas klubs ir superīgs. “Merdekarya” ir vārdu salikums, kas malaju valodā nozīmē ‘neatkarība’ un ‘māksla’. Ar to arī šis klubs lepojas, ka veicina un atbalsta neatkarīgo mākslu un vietējos dzejniekus, mūziķus un rakstniekus.

Tā kā daudzus gadus skatos CNN starptautiskās ziņas, tad galvā iesēdies viens reklāmas rullītis. “Malaizija Patiesa Āzija”. Tur tika reklamēts dabas skaistums, un lielā kultūras, etnisko grupu un rasu dažādība. Turklāt šai reklāmai bija ļoti lipīga melodija. Tātad šī kampaņa nostrādāja. Vismaz manā gadījumā. Nav šaubu, ka te ir šī liela dažādība. Turklāt Malaizija ir viena no 17 valstīm pasaulē, kuras tiek uzskatītas par supervalstīm dabas daudzveidības jomā. Te ir apmēram 20% no pasaules dzīvnieku sugām. Lielāko daļu valsts sedz tropu meži.

Malaji, ķīnieši, aborigēni, indieši… Es priecājos, ka mūsu draugi savā starpā sarunājas angļu valodā, savādāk es apjuktu. Es jau tā apjūku vai arī atslēdzos no sarunas, kad viņi pāriet uz vietējo angļu sarunvalodu (Manglish), kur sajaucas angļu, malaju, mandarīnu, tamilu, hokienu un citas valodas. Turklāt viņi runā tādā ātrumā! Liekas, ka kāds būtu ieslēdzis pogu “paātrināt”.

Mūsu draugs Darens agrāk mācīja angļu valodu ārvalstu studentiem, kuri mācās Kualalumpūrā. Viņš daudz ko uzzināja un iepazina dažādas kultūras. Konkrēti mani interesēja stāsti par studentiem no bijušajām PSRS valstīm, piemēram, Krievijas, Tadžikistānas un citām. Lielākā daļa ir bagātu ģimeņu atvases, kuriem gribas ne tik daudz studēt, kā labi pavadīt laiku. Zīmīgi, ka Darens ātri uzķēra dažādos aizspriedumus šo studentu starpā. Piemēram, attieksmi pret tautībām no Centrālās Āzijas. Mums, uzaugušajiem PSRS, šīs iesaukas un citi apzīmējumi ir labi pazīstami, bet tagad tie atceļojuši līdz Malaizijai. Darens man ļoti precīzi izskaidroja, kas ir ‘čurkas’.

Taču es zinu, ka arī skaistajā Malaizijā nav “paradīze”, un krāsainajam sabiedrības tepiķim ir otra neglītā puse. Protams, ka reklāmas rullītis to nerādīs. Arī šeit ir vēsture ar konfliktiem starp rasēm un tautībām un dažādas reliģiskas neiecietības izpausmes, kas reizēm pārvēršas vardarbībā. Skaidrs, ka šīs plaisas ir visur pasaulē.

Koncertā klausījos vienu jaunu un ļoti talantīgu rokgrupu no Malaizijas dienvidiem, kuru attiecīgi sauc “Dienvidi un zemienes” (South and The Lowlands). Mūzika vienmēr ir bijis spēcīgs intruments, ko izmantot miera celšanai. Viena no grupas dziesmām “Skulptūras” pildīja tieši šādu uzdevumu caur savu skaisto vēstījumu…

“Daudzas sejas un vietas… Daudzas cerības un sapņi

Daudzas sāpes un brūces… Daudzi ceļi un gaitas

Daudzas krāsas, ko apklāj vienas asinis… Daudzi toņi, bet viena sirds

Dēli un meitas… Mīlestības valdnieki un valdnieces

Vairāk kā skulptūras… Dieva radītas

Lai deg spoži… Viena sirds… Viena dvēsele… Viens nodoms”

Malaizija dod vārdus, dziesmas un stāstus visai pasaulei. Paldies Dievam par tādiem draugiem kā Darens and Daniēls un citi, kuri cīnās ar mūsu aizspriedumiem. Viņu instruments ir mūzika un māksla, un viņu motivācija ir ticība Dievam, kurš izlej savu Mīlestību, Patiesību un Žēlastību pār mums visiem – labiem un sliktiem.