Latvians and our blind sides

Mahatma Gandhi famously said, “You must be the change you wish to see in the world”. The more I reflect and the more I try to practice it, my experience tells me that these words are very true. I cannot change situations and attitudes around me if I am not willing to do some deep soul-searching first. How can I help someone or even confront someone if I have ‘a log in my own eye’.

This comes out in our conversations – opinions, arguments, discussions… Every ‘hot topic’ reveals our prejudices and preconceived ideas (an opinion formed beforehand without adequate evidence) that have not been challenged. For example, the current discussions about receiving asylum seekers or even economic migrants in Latvia. One objection I hear is that ‘those people just want to come here to get our government’s support. They do not want to work and have no work ethic. They are lazy or just seeking an easy life.”

Few thoughts on this. First of all, it is totally untrue. Yes, there are always some people who take advantage of anything they can get for ‘free’. The vast majority of the people I meet around the world want to work because work gives dignity. The Universal Declaration of Human Rights (Article 23) says “Everyone has the right to work, to free choice of employment, to just and favourable conditions of work and to protection against unemployment.” Work is not a privilege; work is a right!

DSCN2220

Secondly, such statements imply that we, Latvians, are always hard working; that we never take advantage of our government and social welfare system; for sure we don’t take advantage of benefits in other wealthier EU countries like Ireland and UK and Sweden; we never seek ‘easy life’ and we would never take anything for ‘free’.

When someone mentions our own tragic history when after WWII thousands of Latvians were forced to live in exile, we are quick to think or say, “Yes, Latvians needed international help but we were always so good to our host countries. We were very good immigrants – never causing any trouble, hard working, integrating into out host cultures, speaking the language, etc. Plus, we were white, church going and cultured.”

Sorry for the sarcasm but doesn’t this smell of self-righteousness? I am not speaking on behalf of the generation that suffered during the war. I have no right to do that and I cannot be in their shoes. Still, I had two uncles who lived in exile in Ireland and Sweden. And I know that there were tensions and prejudices between the asylum seekers/immigrants and the local people.

What about stories of Latvians currently living and working in UK and Ireland, etc? If I was to base my opinions on some of the media stories, I would think that British people are hosting lots of ‘drunks, murderers, trouble makers, drain on social benefits’ and so on.

And then there is the talk about the drug smugglers and criminals who will try to disguise as ‘refugees’. Nice to know that I am from a small country that has no drug dealers, no crime, no illegal trade, no smuggling, no human trafficking, no corruption, no alcoholism…

I will let Martin Luther King Jr. say the final words on this topic. “Nothing in all the world is more dangerous than sincere ignorance and conscientious stupidity.”
Protest against immigration in Latvia

Image by © VALDA KALNINA/epa/Corbis

Latviski:
Latvieši un mūsu paškritikas trūkums
Gandijs teica slavenos vārdus: “Tev pašam jābūt tām izmaiņām, ko vēlies redzēt pasaulē.” Jo vairāk es to pārdomāju un jo vairāk cenšos tā dzīvot, es piedzīvoju šo vārdu patiesumu. Es nevaru izmainīt situācijas un apkārtējo attieksmi, ja neesmu gatava pārbaudīt pati savu sirdi. Nevaru palīdzēt citiem, kur nu vēl kaut ko aizrādīt, ja man pašai ir ‘baļķis acīs”.
Tas atklājas mūsu sarunās – uzskatos, argumentos, diskusijās… Katra ‘karstā tēma’ izgaismo mūsu aizspriedumus un nepamatotus uzskatus, kas nav tikuši izaicināti vai apšaubīti. Piemēram, patreizējās diskusijas par patvēruma meklētājiem Latvijā, vai arī runājot par ekonomiskajiem imigrantiem. Viena no pretenzijām, ko dzirdu, ir šāda: “Tie cilvēki grib vienkārši dzīvot uz mūsu valsts rēķina. Viņi negrib strādāt; viņiem nav darba ētikas. Viņi ir slinki un laimes meklētāji.”

Dažas domas šajā sakarā. Pirmkārt, šis apgalvojums ir galīgi nepatiess. Jā, protams, vienmēr būs kādi cilvēki, kas izmantos visas iespējas dabūt kaut ko par ‘velti’. Taču lielākā daļa cilvēku, kurus satieku pasaulē, grib strādāt, jo darbs piešķir cilvēkam cieņu. Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 23. pantā ir teikts: “Katram cilvēkam ir tiesības uz darbu, uz brīvu darba izvēli, uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem un uz aizsardzību pret bezdarbu.” Darbs nav privilēģija; darbs ir mūsu tiesības!

Otrkārt, no malas tas izklausās apmēram tā: “Mēs, Latvijas iedzīvotāji, visi esam ļoti strādīgi. Mums ir vislabākā darba ētika. Mēs nekad neizmantojam savu valsti vai kādus sociālus pabalstus ļaunprātīgi. Mēs nekādā veidā neizmantojam ES bagātākās valstis, piemēram, Lielbritāniju, Zviedriju, Īriju, jo mēs neesam nekādi laimes meklētāji, un mēs nekad negribam neko par ‘velti’.”

Diskusijā tiek pieminēti arī Latvijas cilvēki, kuri devas bēgļu gaitās pēc Otrā Pasaules kara. Tad mēs ātri iebilstam gan domās, gan vārdos: “Jā, latviešiem bija nepieciešama starptautiska palīdzība, bet mēs vienmēr un visur bijām par svētību. Mēs bijām ļoti labi imigranti – nekad neradījām problēmas, smagi strādājām, uzreiz integrējāmies mītnes zemēs, iemācījāmies valodu, utt. Turklāt mēs bijām baltie, kulturālie un kristīgie.”

Atvainojos par sarkasmu, bet vai tas neož pēc paštaisnības? Es nerunāju trimdas latviešu vārdā. Šī paaudze gāja cauri lielām ciešanām. Man nav tiesību viņus vērtēt. Bet manai vecmammai arī bija divi brāļi, kuri nonāca Īrijā un Zviedrijā. Un es zinu no viņu stāstiem, ka bija sava veida spriedze un pat aizspriedumi starp patvēruma meklētājiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Un kā ar mūsu tautiešiem, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā un Īrijā un citur? Ja es vadītos tikai no ziņām masu mēdijos, es domātu, ka britiem jāpacieš “dzērāji, kaušļi, slepkavas, laimes meklētāji, pabalstu izmantotāji” un tā tālāk.

Vēl tiek argumentēts, ka starp patvēruma meklētājiem ielavīsies narkotiku un ieroču pārvadātāji. Cik jauki, ka es esmu no mazas valsts, kur šobrīd nav ne narkotiku dīleru, ne noziedznieku, ne kontrabandas, ne cilvēku tirdzniecibas, ne alkoholisma…

Beigšu ar Martina Lutera Kinga, Jr. citātu: “Nekas pasaulē nav tik bīstams, kā patiesa nezināšana vai apzināta muļķība”.

Asylum seekers should know us by our love, not our fear

To begin with I want to tell my friends who are of different faith or no faith; this blog is mostly directed to those of us who claim to follow Jesus Christ. Some parts may feel like an internal family debate, but in reality these are crucial questions for everyone.

Also, as I write this, Europe is on my mind. Again, I welcome everyone else to join the discussion because this topic is truly a global issue and a global challenge. It is the same ‘hot topic’ in Asia, Australia, Africa, Europe, North America and South America. Except maybe in some small islands in South Pacific… (no, I have not been to all these places but I do travel a lot for work and have lived in three continents)

And don’t worry; I will keep this blog short even though there is much to say. As we know, the issues are very complicated. There is already lots written and said in media, government, workplaces, family… One of my friends in Latvia commented, “On this issue everyone in my family has an opinion.” This is truly a debate that involves the society as a whole. Many of the opinions and arguments are thoughtful and respectful and helpful, while many others are simply xenophobic and unhelpful and very very fearful.

What I want to focus on this time is FEAR! People express many views and emotions when they talk about immigration, refugees, asylum seekers. Common ones is anxiety and fear. I can relate to it very well because I have struggled with many fears in my own life. Some of them are now gone; others are still lingering. So, I try not to judge other people but I can be a judge of myself. And I can speak as a Christian who is called and commanded to follow a higher law.

Jesus was constantly opposed by people who did not like his way of building God’s Kingdom or the people He included. They had their own ideas of what it means to be a godly person and what it means to have their national identity and morality and religious authority. Keep everything ‘impure’, ‘unknown’ and those ‘others’ as far away as possible. Wash your hands after you come home from a public place because who knows what or whom you have been touching.

Once Jesus answered them like this, “You have neglected the more important matters of the law—justice, mercy and faithfulness. (…) You blind guides! You strain out a gnat but swallow a camel.” Harsh words but how many times I have felt that this is exactly what I have done; I have focused on many important things but have gotten completely blindsided but missing the main point.

The question of receiving asylum seekers is a matter of Justice, Mercy and Faithfulness! The fair treatment of the immigrant and the host community is primarily a Justice issue. Having compassion and empathy for asylum seekers is Mercy. Believing and trusting God when He talks about the love toward our fellow human being is Faithfulness. There is so much to say about each of these but I will leave that for other blogs.

What are we afraid of? Let us think about our fears and anxieties! Let us deal with them! One of my teachers said, “Holiness is moving towards darkness.”  Those fearful corners of our hearts are truly dark but everything brought in His light becomes light. And then we can love anyone who becomes our neighbor freely and practically and sacrificially!

We Care 17

Latviski:

Iesākumā es gribu pateikt saviem draugiem, kuriem ir cita reliģija vai arī nav nekādas ticības, ka šis raksts ir vairāk domāts tiem no mums, kuri sauc sevi par Jēzus Kristus sekotājiem. Tāpēc manis teiktais daļēji izklausīsies kā ģimenes saruna, bet patiesībā tas attiecas uz jebkuru.

Vēl, man rakstot, prātā ir Eiropa. Protams, visi var piedalīties diskusijā, jo šī tēma un problēmas ir patiešām globālas. Tā pati ‘karstā tēma’ Āzijā, Austrālijā, Āfrikā, Eiropā, Amerikā. Varbūt vienīgi kādās mazās Klusā Okeāna salās par to nedomā…

Un neuztraucieties; šis raksts nebūs pārāk garš, kaut gan teikt var daudz. Mēs jau zinām, ka šie jautājumi ir sarežģīti. Daudz jau ir rakstīts un pateikts gan plašsaziņas līdzekļos, gan no valdības puses, gan darba vietās, gan ģimenē… Viens mans draugs no Latvijas ieminējās: “Par šo jautājumu katram manā ģimenē ir savs viedoklis.” Šīs diskusijas iesaista visu sabiedrību. Daudzas domas un argumenti ir pārdomāti, cieņas pilni un palīdz domāt un rīkoties, bet citi ir vienkārši noskaņoti pret svešiniekiem, nepalīdz meklēt risinājumu un veicina arvien lielākas bailes.

Par to es arī gribu šoreiz parunāt – par BAILĒM! Cilvēki izpauž savus uzskatus un emocijas, kad runā par imigrāciju, bēgļiem, patvēruma meklētājiem. Bieži redzama reakcija ir uztraukums un bailes. Es to varu saprast, jo man pašai dzīvē ir bijušas daudz un dažādas bailes. Dažas no tām ir izgaisušas, dažas vēl mēgina turēties. Tāpēc es cenšos nenosodīt citus, bet pati sev gan varu būt soģe. Turklāt es varu paust savas domas kā kristiete, jo mēs esam aicināti sekot augstākai pavēlei un likumam.

Jēzum vienmēr nostājās pretī tie, kuriem nepatika Viņa pieeja Dieva Valstības celšanai, vai arī tas, kādi cilvēki tiek aicināti šajā Valstībā. Šiem kritiķiem bija savas idejas, ko nozīmē dievbijība, vai ko nozīmē nacionālā identitāte un tikumība un reliģiska autoritāte. Turēt visu “nešķīsto”, “nepazīstamo” un “citādo” tālu tālu prom. Atnākot mājās mazgāt rokas, jo nevar taču zināt, kam vai kādiem cilvēkiem tās pieskārušās.

Reiz Jēzus atbildēja tā: “Jūs atmetat to, kas svarīgākais bauslībā – taisnīgu tiesu, žēlsirdību un ticību. (…) Aklie ceļa vadoņi! Jūs knišļus izkāšat, bet kamieļus norijat!” Skarbi vārdi, bet neskaitāmas reizes esmu sapratusi, ka tieši tā esmu rīkojusies. Esmu pievērsusi uzmanību labām lietām, bet esmu bijusi gluži akla pret pašu svarīgāko

Jautājums par patvēruma meklētājiem ir Taisnīgas Tiesas, Žēlsirdības un Ticības jautājums. Taisnīga izturēšanās pret imigrantiem un pret vietējo sabiedrību ir Taisnīgums. Spēja just līdzi un sirds, kas iežēlojas par bēgļiem, ir Žēlsirdība. Uzticēšanās Dievam, kad Viņš liek mums mīlēt sev tuvāko cilvēku kā sevi pašu, ir Ticība. Par katru no šīm lietām var daudz teikt, bet tas nākamajiem rakstiem.

No kā mēs baidāmies? Pārdomāsim savas bailes un bažas! Skatīsimies tām acīs, un tiksim ar tām galā! Viens no maniem skolotājiem teica, ka “svētums ir tuvošanās tumsai.” Tie kakti mūsu sirdīs, kas pilni bailēm, ir tiešām tumši, bet viss, ko Viņš ceļ gaismā, top gaišs. Un tad mēs varam mīlēt tos, kuri kļūst par mūsu līdzcilvēkiem, brīvi un aktīvi un upurējoties!

Burma road continues… by train

Just returned from two wonderful weeks in Burma (also Myanmar) where I was invited to teach. It is a beautiful country with great people. Yes, there are lots of challenges and problems and the country has a long journey ahead toward restoration and development and peace. Still, the energy and hope and times of change are in the air…

Here is a short photo journey from our train ride around Yangon, the capital city. The train makes a full circle in approx 3 hours and gives a glimpse in the daily lives of people and the city. Train is a great place to get some rest or take a nap. I love sleeping on trains. Except this time I kept my eyes open to catch all the sights.

DSCN2268

People work very hard to earn daily income. Some of the train stops were busy vegetable markets.

DSCN2314

 

 

 

 

 

 

 

 

 

The farmers are gathering one of our favorite vegetables to eat – watercress. Most of the vegetables in Southeast Asia are the green leafy kind.

There is a popular song from 70’s, written by a British musician whose stage name was Cat Stevens. It is called “Peace Train” and some of the lyrics come to my mind:

“Out on the edge of darkness, there rides a peace train
Oh peace train take this country, come take me home again

Now I’ve been smiling lately, thinking about the good things to come
And I believe it could be, something good has begun

Get your bags together, go bring your good friends too
Cause it’s getting nearer, it soon will be with you

Everyone jump upon the peace train
Come on now peace train”

Restoration and stability is longed for in Myanmar and it is one everyone’s lips. We feel privileged to be a small part of the peace building process there.

DSCN2245